Rasas punkts un rasas punkta temperatūra

Gaiss ir maisījums no dažādām gāzēm un ūdens tvaikiem. Ūdens tvaiku daudzums, kas var atrasties gaisā ir ierobežots.

Jo gaiss ir siltāks, jo vairāk tas sevī var uzņemt ūdens tvaiku un otrādi, gaisam atdziestot, tas zaudē spēju uzņemt ūdens tvaiku.

Relatīvais mitrums norāda, cik procentu no maksimālās ūdens tvaiku koncentrācijas ir gaisā.

Palielinoties gaisa temperatūrai palielinās gaisam spēja uzņemt ūdens tvaiku un attiecīgi tā relatīvais mitrums samazinās, un otrādi, gaisa temperatūrai samazinoties zūd gaisa spēja uzņemt mitrumu un pieaug relatīvais mitrums.

Zinot gaisa temperatūru un relatīvo gaisa mitrumu iekštelpā, rasas punkta temperatūru var nolasīt pēc tabulas no normas DIN 4108 "Wärmeschutz im Hochbau", kuru var meklēt pēc "Taupunkttabelle DIN 4108".

Gaisa mitruma mērīšanai lieto higrometru.

Ikdienišķai telpu klimata, temperatūras, gaisa mitruma kontrolei izmanto pie sienas stiprināmus higrometrus

Relatīvā mitruma apzīmējums ir grieķu burts φ (phi) un mērvienība ir procenti (%). Skat, LVS EN ISO 9346:2008 Ēku un būvmateriālu higrotermiskie raksturlielumi. Masas pārneses fizikālie parametri. Terminu vārdnīca.

Rasas punkta temperatūra ir temperatūra, pie kuras gaisā ir maksimums ūdens tvaika, jeb 100% relatīvā mitruma. Gaisam atdziestot vēl vairāk, ūdens tvaiks ko gaiss nespēj noturēt izkrīt kondensāta veidā uz aukstajām virsmām, piemēram uz loga stikla, uz ārsienas.

Senāk kondensātu sauca par sviedrūdeni.

Kondensāta ilgstoša veidošanās vietās var rasties pelējuma sēne, no sienu mitruma lobīties nost tapetes.

Kondensāts var veidoties telpā ar paaugstinātu mitrumu, ja ārsienas iekšējās virsmas temperatūra ir zemāka par rasas punkta temperatūru. Kondensātam pateicīgākās vietas ir konstruktīvi vājākās vietas, piemēram telpus stūris. Skat zemāk, uzņemtā ar viedtālruni CAT S60 infrasarkanās kameras attēlā ar tumši zilo krāsu ir attainota vieta, kur virsmas temperatūra ir viszemākā un attiecīgā vietā ir labvēlīga vide pelējumam, sēnēm jeb cilvēka veselībai nelabvēlīgām, citām dzīvības formām.

Lai nodrošinātos pret kondensāta veidošanos uz ārsienu iekšējām virsmām, ir jānodrošina pietiekama telpas gaisa apmaiņa un iekšējo virsmu temperatūra, kas ir augstāka par rasas punkta temperatūru.

Virsmas temperatūru var rēķināt jau projektēšanas gaitā, skat zemāk izotermu līknes loga konstrukcijas pieslēgumā pie mūra. Zilās krāsas līnija uzrāda kondensāta kritisko 9 ^oC temperatūru konstrukcijā.

Spriežot pēc zilās krāsas izotermas līknes, kondensāta risks ir stikla un vērtnes savienojuma vietā un loga rāmja pieslēgumam pa perimetru, ko diezgan viegli var arī konstatēt, ja logu skatītu termogrāfijas attēlā, kurā ar tumši zilo krāsu uzrādās konstrukcijas aukstākās virsmas.